Izsekojam remontam 2 daļa

1.nedēļa

1.un 2. diena – strādā divi cilvēki. Demontējam iebūvētos koka skapjus pie sanmezgliem, vecās flīzes, plēšam nost tapetes. Guļamistabā uz sienām pielīmētas zvērā stipri, ar mitrināšanu nost nenāk. Ņemam fleksi ar smilšpapīru, smilšpapīrs ātri pieķep. Jāņem būs drāšu birste. Gribam demontēt vecās durvis, bet tām mežonīgs metāla rāmis dzelzbetona konstrukcijā. Šodien nesanāks.

3.diena – strādā viens cilvēks. Īrē paņemam lielo fleksi un griežam veco durvju ailes ārā no sienas. Skaņa nenormāla, nabaga kaimiņi! Labi, ka putekļus nosūc mūsu vecais labais putekļusūcējs, citādi dzīvi no dzīvokļa neizietu. No lielās slodzes Meistaram gandrīz sarauj labās rokas bicepsa muskulī krampi. Roka visu vakaru nelietojama.
Demontējam laminātu un apakš klāju. Konstatējam, ka grīdas līmeņa atšķirības ir salīdzinoši nelielas 1-2 cm. Forši, jo sanāks salaist kopā ar jau izremontētās virtuves grīdas līmeni un dzīvoklī nebūs sliekšņi.

4. diena – Dizainere tiekas ar Saimnieci, runājam par projektējamām mēbelēm un gaismas ķermeņiem. Meita pārdomājusi, ka savā istabā vēlas tapetes, nevis krāsotas sienas. Labi. Un citas mēbeles, nevis vecās, kā sākumā domāts. Būs papildus darbi Dizainerei.
Meistars objektā nokaļ vannas istabas kabīnes grīdu un uzkopj būvgružus aizvešanai. 119.sērijai raksturīga vannasistaba ar 5 cm biezām sienām un 5 cm grīdas pacēlumu, kas, acīm redzot, būvniecības gaitā, ieceltas uz betona paneļiem kā jau gatavas telpas. Būtībā sienas rada papildus iekšēju oderējumu neturot slodzi.

5.diena – atbrauc pakaļ būvgružiem. Sarunātie nesēji visu labi izdara, vēlāk saimniece izmazgā kāpnes, lai kaimiņi nepukojas. Beidzot atbrīvojas dzīvokļa grīda tālākiem darbiem.